Ultraskaņas plūsmas mērītāji var mērīt šķidrumus, kas satur nelielu daudzumu gaisa burbuļu vai suspendētu cietvielu daļiņu, taču mērīšanas veiktspēja ir atkarīga no šo burbuļu vai cietvielu koncentrācijas, izmēra un sadalījuma, kā arī no plūsmas apstākļiem.
Ultraskaņas plūsmas mērītāji darbojas, pārraidot un uztverot ultraskaņas signālus caur šķidrumu. Pārmērīgs gaisa burbuļu daudzums vai augsta cieto daļiņu koncentrācija var vājināt vai izkliedēt ultraskaņas signālu, kas var izraisīt nestabilus rādījumus, samazinātu precizitāti vai signāla zudumu.
Ultraskaņas plūsmas mērītājiem ar tranzīta laiku šķidrumam jābūt relatīvi tīram. Neliels daudzums smalku burbuļu vai daļiņu ir pieņemams, taču augsts gāzes saturs vai smagas cietvielas var būtiski ietekmēt mērījumu ticamību.
Doplera ultraskaņas plūsmas mērītājiem suspendēto daļiņu vai burbuļu klātbūtne faktiski ir nepieciešama, jo mērīšanas princips ir balstīts uz ultraskaņas signālu atstarošanu no šīm kustīgajām daļiņām. Tāpēc Doplera ultraskaņas plūsmas mērītāji ir piemērotāki šķidrumiem ar lielāku cietvielu vai burbuļu saturu, lai gan to precizitāte parasti ir zemāka nekā tranzīta laika mērītājiem.
Lietojumos ar svārstīgu gāzes vai cietvielu saturu ieteicams:
Izvēlieties atbilstošu ultraskaņas mērīšanas principu (tranzīta laiks vai Doplera metode);
Uzstādiet plūsmas mērītāju vietā ar stabilu plūsmu un minimālu gaisa uzkrāšanos;
Izvairieties no uzstādīšanas sūkņu, vārstu vai vertikālu augšupvērstu plūsmu tuvumā, kur var koncentrēties burbuļi.
Rezumējot, ultraskaņas plūsmas mērītājus var izmantot šķidrumiem, kas satur burbuļus vai cietas daļiņas noteiktos ierobežojumos, taču pareiza modeļa izvēle un uzstādīšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu uzticamus un precīzus mērījumus.
Publicēšanas laiks: 2026. gada 29. janvāris